I'm not free bitch baby

Latviešu mitoloģijā Laima esot likteņa devēja, lēmēja un ietekmētāja. Ta kā esmu latvietis, tad arī manu likteni lemj viņa. Manā gadījumā viņas manu dzīvi pārvalda unikāli. Vai nu ciešanas vai laime. Pa vidu gandrīz nekad. Īsā laika periodā es esmu gan so happy i could die, gan tik nelaimīgs ka gribētu nomirt. Jūs teiksiet esmu pārāk emocionāls, vai man ir lielas garastāvokļa svārstības. Nu ne gluži... Laima ar mani spēlējas (un ne tikai viņa būsim godīgi), tad kad es saku viss pietiek es vairs nevaru izturēt padodos viņa palielina laimes devu, bet tai paša brīdi pieaug arī "lomkas". Pat tad, kad liekas viss ar mani ir cauri neredzu ka manā dzīvē notiktu, kas labs viņa ieber manā liktenī mazus dimantiņus, (labi labi tie visticamāk ir tikai extra dārgi gliteri) un saka re cik tev skaista dzīve, esi beidzot laimīgs. Bet fuck no ar man izdalītajām kārtīm nekad nevar vinnēt un būt patiesi laimīgs, var likt kādam zaudēt un kādam ciest, bet ne man vinnēt. Varbūt jāmet kārtis pie malas un jāsāk spēlēt šahs. Tas gan daudziem būtu parsteigums... bet tomēr nē, negribu nevienam nodarīt pāri because karma is a bitch...