Kalsns stāvs ar bālu ādu un ogļu melniem, gariem, taisniem matiem. Melnā tērpies viņš iznira no kādas šķērsieliņas. Uzgrūdās necilvēkam virsū un momentā atvainojās. Viņš oda pēc skumjām, bet tā lūpas rotāja izsmiekls. Viņš bija skaists, bet ne pievilcīgs. Tam vienā rokā bija pudele lēta šņabja, bet otrā... otrā bija kāda nosalusi dvēsele, kas meklēja aizstāvību un patvērumu no šīs skarbās pasaules. Šis tumsas tēls atteicās atbilst jel kādām normām. Viņš vilināja un atbaidija vienlaicīgi...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru