pirmdiena, 2014. gada 4. augusts

3 gadi

Pilna istaba putnu. Lielas vārnas un slimi kraukļi sitas pret sienām un krīt pie zemes. To nedzīvie ķermeņi nepūst bet kalst. Atverot logus tie neizlido, bet pielido vel jauni pārsvarā kraukļi un vārnas. Tiem nobērta visa grīda graudiem, bet tie neēd tik sitas pret griestiem un sienām. Viss klāts putnu asinīm un spalvām. Pa vidam dzīvespriecīgi gorās manas cielavas un no tā visa skata paliek vēl vairāk bail. Tas viss notiek naktī, pa dienu tie visi salien atpakaļ manā un citu galvās, izņemot cielavas tās dodas ārā lai vēlāk atgrieztos. Un visu dienu es uztraucos vai manas cielavas vakarā atgriezīsies. Katru vakaru istabā ienāk viņš, viņs pabaro manas cielavas un nober graudus uz grīdas citiem putniem, apguļas un aizmieg. Viņu netraucē šis viss haoss, viņš tik klusi smaidot pasaka cik skaistas mums cielavas...


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru