_O_E

Aaaaaa... mosties nešķīstais gars visa tā kokainība un šaurība smacē, smacē, smacē... Sažņaugatas rokas ap viņa kaklu un kliedziens sevī iekšā. Paslēpts tas viss aiz smaida bezpersoniska, apātiska... zombijiska smaida. Putekļi visapkārt, kas rodas no priekšmetiem un lupatām kurās mēs esam iekrauti. Sažņaudzu rokas vel vairāk viņam ap kaklu un smokam jau abi. Bez manervu iespējām sēžam uz gultas malas un dreifējam. Ir tik ļoti karsta saule, mēs svīstam viens otram piekļāvušies es viņu tik stigri esmu sažņaudzis ka viņš knapi tikko manāmi elpo, bet arī truli smaida. Sauli nomaina mēness un kļūst ledaini auksts un mēs viens otru sildam ne vairs smacējam, bet tad atkal jau aust saule un mēs smokam un tā dienu no dienas viens otru dienā nobeidzam un naktī izglābjam.