otrdiena, 2011. gada 1. februāris

Izspūruša cilvēka murgi 3:00 naktī skatoties spogulī uz savu vēderu...

Tā ir divdomīga divdomība, no divdabja puses. Auč iekodu pats sev...(Bet ne par to ir runa, bet varbūt tomēr...) Sēžot un gaidot kā skaista kūka ar greznu glazūru, bet ne tik daudz sološu pildījumu vai gluži otrādi, reizēm sanāk kādu arī sagaidīt. Un tas kas nāk pēc tik pat garda pildījuma cik skaista ir glazūra var vilties tāpat kā tas otrs tikai otrādi... (ceru sapratāt domu, ja nesapratāt ar nav liela skāde). Tātad sēž ceļa malā kūkā kaujas krāsās pie viņas ir atnācis iespējamais ēdājs, ņēmējs, cirtējs. (sauciet kā gribat). Bet pēkšņi tā sabīstas un saskābst. Bet jautājums paliek atklāts. Kas nobiedēja kūku? 
Atbilžu varianti:
a) Bailes no tā ka to pagaršojot tās skaistumu sabojās 
b) Bailes no degustatora vilšanās
c) Bailes no tā ka iegaršos un nepaliks pāri citiem
Varbūt vienkārši tai patīk pats process sēdēt ceļa malā un gaidīt. Hvz...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru